top of page
  • Writer's pictureEvita Ozoliņa

Stress darba vietā

Updated: Mar 27

Amerikas Psiholoģijas asociācija stresam darba vietā ir izstrādājusi šādu definīciju:

“tā ir fizioloģiska un psiholoģiska reakcija uz notikumiem vai apstākļiem darba vietā,

kas kaitē veselībai un labsajūtai. To ietekmē tādi faktori kā autonomija un

neatkarība, rīcības brīvība, darba slodze, atbildības līmenis, darba attiecību stabilitāte, apkārtējā vide, darba veids un ritms, ka arī attiecības ar kolēģiem un priekšniecību”.


" kā autonomija un neatkarība, rīcības brīvība, darba slodze, atbildības līmenis, darba attiecību stabilitāte, apkārtējā vide, darba veids un ritms, ka arī attiecības ar kolēģiem un priekšniecību ”.

Pētījumos (piemēram, Li et al., 2021) norādīts, ka stresam darba vietā ir raksturīgas

šādas pazīmes:

1. tas ir pastāvīgs;

2. tam ir grūti pielāgoties, tas bieži izraisa garastāvokļa svārstības;

3. no tā ir grūti izvairīties, nemainot darba vidi;

4. tas ietekmē ne tikai darbu, bet arī personīgo dzīvi ārpus darba;

5. nepiemēroti darba apstākļi negatīvi ietekmē gan darbinieka fizisko, gan garīgo

veselību.



Quick et al. (1997) ir veikuši padziļinātu zinātniskās literatūras analīzi par stresu darba vietā, un atklāja četras galvenās darba stresoru kategorijas:

  1. darba prasības (darbs prasa pārāk daudz resursu, izaugsmes iespēju trūkums, pārāk liela vai nepiemērota darba slodze, darba attiecību nestabilitāte u.c.);

  2. darba pienākumi (lomu konflikts un nenoteiktība);

  3. darba vides prasības (temperatūra, iekārtojums, fiziskā distance no citiem darbiniekiem u.c.);

  4. komunikācijas prasības (neskaidra hierarhija, ieksējie konflikti, neatbilstošs līderības stils, kolēģu spiediens, atgriezniskās saites, atbalsta un atzinības trūkums utt.).


Stresa pārvaldība parasti notiek 3 līmeņos:
  1. Stresora atpazīšana un labvēlīgas vides radīšana pārmaiņām;

  2. Stresa regulēšanas stratēģijas izvēle;

  3. Vēršanās pie speciālista.


Pirmajā līmenī indivīds cenšas atpazīt stresa izraisītāju un pielāgot vidi savām vajadzībām, lai uzlabotu labsajūtu un darba-privātās dzīves līdzsvaru. Tam ir nepieciešama piemērota pozitīvisma deva un līdzcilvēku atbalsts (piemēram, mentora vai kolēģu atbalsts darba vietā, stipras ģimenes saiknes). Organizācijas var mazināt darbinieku stresa līmeni darba vietā, skaidri norādot karjeras iespējas un priekšnoteikumus izaugsmei uzņēmuma ietvaros, veicinot darba pienākumu un lomu skaidrību, kā arī veicinot atgriezenisko saikni ar darbiniekiem.


Otrajā līmenī indivīds cenšas regulēt stresu un uzkrātās emocijas. Šajā līmenī vislabāk palīdzēs fiziskās aktivitātes, koučinga un apzinātības treniņi, meditācija, pozitīva vizualizācija un afirmācijas, lai atbrīvotos no darba laikā uzkrātās negatīvās enerģijas. Organizāciju līmenī, vislabākais atbalsts ir komandas saliedēšanās pasākumi, iespējas fiziski izkustēties darba vidē, kā arī atbalstošas darbinieka-vadības attiecības.


Ja indivīds pats nespēj tikt galā ar stresu darba vietā, viņam ir jānodrošina palīdzība.


Trešais stresa pārvaldības līmenis iekļauj terapiju un konsultācijas pie veselības psiholoģijas speciālista vai psihoterapeita, kas palīdzēs noteikt problēmas sakni, un ieteiks veicamos pasākumus, lai veicinātu indivīda labbūtību. Pētījumos norādīts, ka uzņēmumu apmaksātas personiskās izaugsmes intervences un/vai labbūtības programmas (piemēram, apmaksāts trenažieru zāles apmeklējums vai jogas nodarbību pieejamība birojā, ka arī psihologa pieejamība biroja telpās) ļoti pozitīvi atsaucas uz darbinieku labsajūtu, motivāciju un produktivitāti.


Avoti:

1. Goh, Joel, et al. The Relationship Between Workplace Stressors and Mortality

and Health Costs in the United States. Management Science, vol. 62, no. 2,

2016, pp. 608–628., doi:10.1287/mnsc.2014.2115.

2. Granite State College (2019) Stress and the Consequences of Stress in an

Organization. In Organizational Behaviour. Available from:

https://granite.pressbooks.pub/mgmt805/chapter/stress-in-an-

organization/#return-footnote-134-2

3. Li, X., Jiang, T., Sun, J. et al. The relationship between occupational stress,

job burnout and quality of life among surgical nurses in Xinjiang, China. BMC

Nurs 20, 181 (2021). https://doi.org/10.1186/s12912-021-00703-2

4. Quick J.C., Quick J.D., Nelson D.L., Hurrell J.J. Preventive Stress

Management in Organizations. American Psychological Association;

Washington, DC, USA: 1997. [ Google Scholar ]

5. Quick J.C., Henderson D.F.. Occupational Stress: Preventing Suffering,

Enhancing Wellbeing. Int J Environ Public Health. 2016 Apr 29;13(5):459.

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4881084/

6. Safe Start Center (2011) Trauma Informed Care for Children Exposed to

Violence Tips for Agencies and Staff Working with Youth. Available from:

https://www.justice.gov/sites/default/files/defendingchildhood/legacy/2011/09

/19/tips-youth.pdf


4 views0 comments

Comments


bottom of page