Mūsdienās vispārīga informācija par cilvēka psiholoģisko stāvokli ir plaši pieejama populārākajās interneta vietnēs, blogos, ziņu portālu rakstos un sociālajos medijos. Šīs informācijas brīvā pieejamība nereti veicina kļūdainu mentālās veselības stāvokļa interpretāciju.
Piemēram, runājot par autiskā spektra traucējumiem un indivīdu temperamenta iezīmi - izteiktu jutīgumu, bieži vien interneta vietnēs publicētā informācija koncentrējas uz abu kopīgajām iezīmēm, netieši norādot, ka tā ir viena un tā pati traucējumu grupa, tikai ar diviem dažādiem nosaukumiem.
Nereti cilvēki, kuriem nav diagnosticēti vai ir kļūdaini diagnosticēti autiskā spektra traucējumi, notic publiskajā telpā plaši pieejamai, nepilnīgai – vai pat reizēm maldīgai – informācijai, un pašidentificējas (vai tiek identificēti) kā izteikti jutīgi cilvēki un otrādi, tādējādi radot barjeru sevis pieņemšanai, kas ir mentālās veselības un labsajūtas pamats. Pat profesionāļi, kuri nav specializējušies temperamenta iezīmju un izteikta jutīguma novērtēšanā, mēdz jaukt terminus “autiskā spektra traucējumi” un “izteikts jutīgums”, tādējādi liedzot indivīdam laikus saņemt nepieciešamo atbalstu un palīdzību.
Autiskā spektra traucējumiem un izteiktam jutīgumam ir atsevišķas kopīgas iezīmes, taču tās izpaužas dažādi. Piemēram, atšķirīga sensoriskā apstrāde bieži vien tiek asociēta gan ar autiskā spektra traucējumiem, gan izteiktu jutīgumu, jo autiskā spektra traucējumu diagnostikas kritēriji un izteikti jutīga indivīda pašnovērtējuma anketa iekļauj tādas sensoriskās pieredzes, kas atšķiras no lielākās daļas populācijas.
Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas piektajā izdevumā (Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 5th ed.) viens no autiskā spektra traucējumu diagnostikas kritērijiem ir:
“Pastiprināts vai pavājināts sensoriskais jutīgums, vai neparasta reakcija uz apkārtējās vides sensorisko informāciju (piemēram, šķietama vienaldzība pret sāpēm/temperatūras izmaiņām, nelabvēlīga reakcija uz atsevišķām skaņām vai tekstūrām, pārmērīga priekšmetu ostīšana vai taustīšana, aizraušanās ar gaismu vai kustīgiem objektiem).”
Līdzīgi arī izteikti jutīgu indivīdu pašvērtējuma anketā ir iekļauti tādi apgalvojumi kā „Mani ātri nomāc tādas lietas kā spilgta gaisma, spēcīgi aromāti, raupjš audums vai tuvumā skanošas trauksmes sirēnas”, „Mani ātri pārņem un ietekmē spēcīgs sensoriskais kairinājums”, „Mani satrauc intensīvi stimuli, piemēram, skaļi trokšņi vai haotiskas ainas”.
Kaut arī cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem un izteikti jutīgu indivīdu novērtēšanā vērojama pārklāšanās sensoriskās apstrādes pieredzē, īpaši sensoriskās apstrādes jutīgums, tas nenozīmē, ka runa ir par vienu un to pašu.
Izteikti jutīgi indivīdi mēdz pastiprināti reaģēt uz sensorisko informāciju, taču cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem var būt pastiprināta vai pavājināta atbildes reakcija uz sensorisko informāciju, to kombinācija, vai ne viena, ne otra.
Arī izteikta empātija bieži vien tiek pieminēta saistībā ar izteikti jutīgiem indivīdiem, kas mēdz pastiprināti reaģēt uz apkārtējo vidi un pamanīt nianses. Taču arī cilvēki ar autiskā spektra traucējumiem izjūt izteiktu empātiju. Pagātnē uzskatīja, ka cilvēki ar autiskā spektra traucējumiem nav spējīgi izjust empātiju, tāpēc daudzi no šiem cilvēkiem tika uzskatīti par īpaši jūtīgiem. Laika gaitā veiktie zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem pēc būtības netrūkst empātijas; empātijas aktivizēšana nervu sistēmas līmenī notiek līdzvērtīgi cilvēkiem, kuriem nav autiskā spektra traucējumu.
Svarīgi atcerēties, ka izteikts jutīgums ir pārmantota temperamenta iezīme, kas laika gaitā nezūd; tas ir paaugstināts jutīgums uz apkārtējās vides stimuliem kādai no (vai visbiežāk vairākām) maņām. izteikts jutīgums ir izplatīts apmēram 20 - 30 % pasaules iedzīvotāju.
Zinātniskajā literatūrā tas tiek dēvēts par sensoriskās apstrādes jutīgumu. Pētījumi liecina, ka sensoriskās apstrādes jutīgums atšķiras: no ļoti viegli izteikta līdz nozīmīgi izteiktam.
Salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem nepiemīt izteikts jutīgums, izteikti jutīgi indivīdi mēdz:
Izteiktāk reaģēt uz stresu;
Izteiktāk pamanīt apkārtējās vides nianses;
Veikt padziļinātu fizisko, sociālo un emocionālo stimulu kognitīvo apstrādi;
Izteiktāk reaģēt uz pozitīvu vai negatīvu informāciju;
Daudz ātrāk izjust emocionālu pārsātinājumu.
Pētījumi liecina, ka izteikti jutīgi indivīdi, kas bērnībā auguši neatbalstošā, nelabvēlīgā un saspringtā vidē, mēdz fiziski un emocionāli lēnāk attīstīties un biežāk piedzīvo psiholoģiskas grūtības. Taču izteikti jutīgi indivīdi, kas bērnībā auguši mīlošā, atbalstošā un attīstību veicinošā vidē, spēj augt un attīstīties straujāk nekā cilvēki, kam izteikts jutīgums nepiemīt.
Ir vairākkārt pierādīts, ka izteikti jutīgu indivīdu attīstība ir tiešā veidā atkarīga no apkārtējās vides.
Izteikts jutīgums tiek uzskatīts par fenotipisku paaugstināta bioloģiskā jutīguma pret apkārtējo vidi izpausmi, kuras pamatā ir reaktīvāka centrālā nervu sistēma. Tā ir temperamenta iezīme nevis medicīniska diagnoze, tāpēc ārstēšana nav nepieciešama, taču, paplašinot izpratni un, nepieciešamības gadījumā, saņemot psihoemocionālo atbalstu, šo temperamenta iezīmi var labāk apzināties un novērtēt pienesumu, ko tā sniedz.
Autiskā spektra traucējumi izpaužas kā neirālās attīstības traucējumi, kuru pazīmes vērojamas jau no bērnības un var saglabāties visas dzīves laikā atkarībā no rehabilitācijas. Atšķirības smadzeņu bioloģijā (struktūrā, savienojuma vietās, attīstībā, funkcionalitātē) un nervu sistēmas attīstībā nosaka to, kā indivīds ar šiem traucējumiem redz sevi un pasauli sev apkārt. Pētījumi liecina, ka autiskā spektra traucējumi ir diagnosticēti apmēram 2% populācijas. Iespējams, ka tie ir sastopami vēl biežāk, jo ne visi cilvēki vēršas pie speciālista vai tiek precīzi diagnosticēti.
Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas piektajā izdevumā (Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 5th ed.) autiskā spektra traucējumi tiek definēti kā:
„grūtības sociālajā komunikācijā un sociālajā mijiedarbībā”, kuras pavada:
Atšķirības sensoriskās informācijas apstrādē;
Grūtības koncentrēties vai pārņemtība;
Pārmērīgas, neparastas vai ļoti specifiskas intereses;
Nepieciešamība pēc lietu kārtības un paredzamības;
Atkārtotas darbības vai rituāli.
Lai speciālista uzraudzībā veiktu padziļinātu izpēti un diagnostiku, šīm pieredzēm lielākā vai mazākā mērā jābūt klātesošām jau no agras bērnības. Autiskā spektra traucējumi izpaužas ar dažādu pazīmju, simptomu un funkcionēšanas īpatnību kopumu, kas katram indivīdam atšķiras, un būtiski ietekmē indivīda iekļaušanos sabiedrībā. Laicīgi vēršoties pie speciālista un saņemot nepieciešamo atbalstu un palīdzību, ir iespējams mazināt šo traucējumu izpausmes un veicināt indivīda ar autiskā spektra traucējumiem integrāciju sabiedrībā.
Kaut arī cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem ir noteiktas īpatnējas neirālās attīstības trajektorijas, viņiem ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu, specifisku atbalstu un palīdzību, iespējams, visa mūža garumā. Ja nav iespējams pielāgot vidi šādu cilvēku vajadzībām, tas rada apgrūtinājumu un būtiski ietekmē un ierobežo viņu funkcionālo neatkarību un labsajūtu.
Iedziļinoties abu jēdzienu būtībā un labāk apzinot uz pieredzi balstītās atšķirības starp indivīdu temperamenta iezīmi -
“izteiktu jutīgumu” un “autiskā spektra traucējumiem” var izprast šīs divas dažādās – bet, reizēm arī vienlaicīgi pastāvošās neirālās attīstības īpatnības.
Raksta saturs saskaņots ar Dr. Lieni Vītolu (BKUS rezidenti bērnu psihiatrijā, RSU psihiatrijas un narkoloģijas katedras pasniedzēju) un Dr.psych. Ievu Biti.
Avots: Samson, R. (2021) No, Being Autistic Is Not The Same As Being Highly Sensitive https://www.psychologytoday.com/us/blog/the-highly-sensitive-child/202112/no-being-autistic-is-not-the-same-being-highly-sensitive