Diferencētā uzņēmība ir sensoriskās apstrādes jutīguma teorijā bieži izmantots
jēdziens, lai apzīmētu izteikti jutīgiem indivīdiem (ĪJI) raksturīgo dažādo apkārtējās vides
„uzņēmību”, kas saistīta ar viņu agrīno pieredzi. Kā zināms, ĪJI smadzenes aktīvāk reaģē uz
apkārtējās vides raidītajiem signāliem, t.sk. apkārtesošajiem cilvēkiem un viņu noskaņojumu, kā
arī sensorisko informāciju, ko uztveram ar savām piecām maņām - redzi, dzirdi, tausti, garšu, un
smaržu. Dziļo informācijas apstrādi, kas raksturīga ĪJI, gan sliktā, gan labā nozīmē ietekmē gan
negatīva, gan pozitīva pieredze – negatīva pieredze korelē ar indivīda vēlēšanos distancēties,
emocionālajiem pārdzīvojumiem, negatīvajām emociju izpausmēm, bet pozitīva pieredze korelē ar indivīda labsajūtu, pacilājošu noskaņojumu, pozitīvām emocijām. Bērnības pieredze ir
īpaši nozīmīgs faktors diferencētās uzņēmības kontekstā.
"Diferencētā uzņēmība ir sensoriskās apstrādes jutīguma teorijā bieži izmantots jēdziens, lai apzīmētu izteikti jutīgiem indivīdiem (ĪJI) raksturīgo dažādo apkārtējās vides „uzņēmību”, kas saistīta ar viņu agrīno pieredzi"
Ir pierādīts, ka negatīva bērnības pieredze (disfunkcionāla ģimene, bērnības traumas,
trauksmaina vai dezorganizēta piesaiste, mobings, vardarbība u.c.) ĪJI ikdienā var izpausties kā
trauksme, bailes uzticēties vai veidot attiecības, bet pozitīva bērnības pieredze (konsekventi, mīloši, atbalstoši, iedrošinoši vecāki) ĪJI ļauj iegūt pat lielāku pārliecību par saviem spēkiem un
spējām nekā cilvēkiem, kam izteikts jutīgums nepiemīt. Arī ikdienā, saskaroties ar negatīvu dzīves
situāciju vai uzvedību, ĪJI nereti internalizē šo pieredzi, izjūtot spēcīgus iekšējos pārdzīvojumus,
negatīvas emocijas, trauksmi, taču pozitīvu apstākļu ietekmē ĪJI jūtas izteikti priecīgi, pacilāti,
sajūsmināti. Diemžēl, ārējo apstākļu ietekmē šie divi emocionālie stāvokļi spēj ātri nomainīt
viens otru, jo diferencētā uzņēmība ir dabīgs rezultāts ĪJI un apkārtējās vides mijiedarbībā.
Kāpēc diferencētā uzņēmība ir tik svarīgs jēdziens?
1. Sabiedrībā ĪJI asociējas ar cilvēkiem, kas pārmērīgi uztraucas un asi reaģē uz kritiku – svarīgi apzināties, ka tā ir ĪJI sabiedrības daļa, kam, iespējams, ir grūtības pārstrādāt agrīno negatīvo pieredzi. Diemžēl, šie indivīdi sabiedrībā ir daudz pamanāmāki, tāpēc sabiedrībai par izteiktu jutīgumu rodas kļūdainas, bieži negatīvas, asociācijas. Kā zināms, arī krīzes situācijā ĪJI reaģē saasinātāk. Taču arī tas ir atkarīgs no bērnības pieredzes un tā, cik droši ĪJI jūtas pārmaiņu laikā.
Piemēram, pētījumā par COVID-19 pandēmijas ietekmi uz pusaudžiem ar pašnovērtētu izteiktu sensoriskās apstrādes jutīgumu (Iimura, 2022) atklāts, ka ĪJ pusaudži labāk pielāgojās pēkšņajai vides maiņai un bija elastīgāki nekā pusaudži ar zemu sensoriskās apstrādes jutīgumu. Autori secināja, ka ĪJI šī negaidītā apstākļu maiņa un ar to saistītās pārmaiņas nāca par labu. Kaut arī šis rezultāts ir pretrunā ar iepriekšējos pētījumos norādīto informāciju, tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka pētījuma dalībnieki nāca no labvēlīgām ģimenēm (?), kam ir milzīga loma, lai ĪJ pusaudzis varētu veiksmīgi pielāgoties apstākļu maiņai. Kā arī, iespējams, ka izteikti jutīgi pusaudži izbaudīja iespēju, piemēram, mācīties attālināti, savā vidē, tādējādi pasargājot sevi no sensorisko stimulu pārbagātības.
Sabiedrībā ĪJI asociējas ar cilvēkiem, kas pārmērīgi uztraucas un asi reaģē uz kritiku – svarīgi apzināties, ka tā ir ĪJI sabiedrības daļa, kam, iespējams, ir grūtības pārstrādāt agrāk piedzīvoto negatīvo pieredzi.
Kāds cits pētījums (Burgard et al., 2022) sasaista zīmīgo vecāku lomu ĪJ pusaudžu
audzināšanā Covid-19 pandēmijas laikā un ĪJ pusaudžu tendenci internalizēt problēmas.
Šajā pētījumā atklāts, ka autoritārais (kontrolējošais) un nolaidīgais (vienaldzīgais) bērnu
audzināšanas stils izteikti korelē ar sliktāku Covid-19 krīzes ietekmi uz ĪJ pusaudzi un
tendenci vairāk internalizēt problēmas, taču autoritatīvais un (pārsteidzoši!) visatļaujošais
bērnu audzināšanas stils krīzes laikā pozitīvi ietekmē Covid-19 krīzes uztveri. Iespējams,
ka ārkārtas apstākļos (kā Covid-19 pandēmija), kad bērniem un jauniešiem ātri jāiemācās
pielāgoties jaunajai videi, vajadzība pēc striktiem vecāku izvirzītiem noteikumiem izteikti jutīgiem pusaudžiem samazinājās.
Kādā citā pētījumā par ĪJ Sīrijas kara bēgļu bērnības pieredzes korelāciju ar
posttraumatiskā stresa sindromu (Karam et al., 2019) atklāts, ka ĪJI ar pozitīvu bērnības
pieredzi daudz biežāk konstatēts posttraumatiskā stresa sindroms. Kara šausmas ir
atstājušas daudz paliekošāku iespaidu uz ĪJ bērniem no mīlošām, labvēlīgām ģimenēm,
jo, iespējams, ka viņiem ir izteiktāka pieķeršanās ģimenes locekļiem, tāpēc ir lielākas
bailes par viņu drošību un dzīvību, kamēr bērni no nelabvēlīgām ģimenēm bija izteikti
proaktīvāki, atdalījās no ģimenes un meklēja risinājumus pašu spēkiem.
2. Izpratne par diferencēto uzņēmību var palīdzēt veidot attiecības ar līdzcilvēkiem.
Izteikts jutīgums ir salīdzinoši jauns jēdziens, tāpēc lielākajai daļai vecāku un skolotāju
mūsu bērnībā par to nebija ne jausmas. Sajūta, ka „mani nesaprot”, var viegli pāraugt
domās, ka „ar mani kaut kas nav kārtībā”. Ikdienā dzīvojot ar šo sajūtu, arī apkārtējie to
sāk pamanīt, tāpēc ir svarīgi laicīgi izzināt ĪJI izaicinājumus, resursus un vajadzības, lai,
nepieciešamības gadījumā, varētu izvērtēt un novērst apkārtējās vides nelabvēlīgo faktoru
ietekmi. Tāpat partnerattiecībās jāpievērš uzmanība negatīvās emocionalitātes
izpausmēm, piemēram, šķietami iracionālām emocijām vai uzvedībai, kuru trigerē
notikumi, kas līdzinās pagātnē piedzīvotajam, lai laicīgi īstenotu pozitīvas intervences.
Izpratne par diferencēto uzņēmību var palīdzēt veidot attiecības ar līdzcilvēkiem. Izteikts jutīgums ir salīdzinoši jauns jēdziens, tāpēc lielākajai daļai vecāku un skolotāju mūsu bērnībā par to nebija ne jausmas.
3. Pētījumos pierādīts, ka izteikti jutīgi indivīdi uzrāda gandrīz divreiz labākus rezultātus
pozitīvām intervencēm. Vai tās ir pašpalīdzības grāmatas, zinātniskā literatūra,
psihologa vai psihoterapeita konsultācijas, vai vienkārši vides maiņa – jebkura pozitīva
intervence var palīdzēt uzlabot izteikti jutīga indivīda psihoemocionālo stāvokli, jo īpaši, ja
ir jāpārstrādā un jāatgūstas no nelabvēlīgas pieredzes. ĪJI pamana ne tikai draudus, bet arī
iespējas, un novērtē pozitīvo atgriezenisko saiti – saskatot pozitīvās intervences labvēlīgo
ietekmi uz pašsajūtu, ĪJI tas sniedz momentālu enerģijas pieplūdumu un vēlēšanās gūt šo
pozitīvo pieredzi atkārtoti, veicinot ilgtermiņa labsajūtu.
Pētījumos pierādīts, ka izteikti jutīgi indivīdi uzrāda gandrīz divreiz labākus rezultātus pozitīvām intervencēm.
Iesaku noskatīties filmu „Sensitive and in Love” (2020)! Tās pamatā ir stāsts par Robu un Džesiku, brāli un māsu, kuri piedzīvoja traumatisku bērnību, kas atstāja paliekošu iespaidu uz viņu dzīvi. Filma paver skatu uz izteikti jutīgu indivīdu izaicinājumiem, nelabvēlīgās bērnības pieredzes atstāto „mantojumu” (kas uzskatāmi parāda diferencētās uzņēmības pamatprincipus), kā arī abu galveno varoņu ceļu uz pieņemšanu un piedošanu.
Avoti:
1. Aron, E. (2019) Why Differential Susceptibility Is So Important For You. Comfort
Newsletter (03.12.2019)
2. Burgard, S.S.C., Liber, J.M., Geurts, S.M. et al. Youth Sensitivity in a Pandemic: The
Relationship Between Sensory Processing Sensitivity, Internalizing Problems, COVID-
19 and Parenting. J Child Fam Stud 31, 1501–1510 (2022).
3. Iimura S. (2022) Sensory-processing sensitivity and COVID-19 stress in a young
population: The mediating role of resilience. Personality and Individual Differences,
4. Karam, E. G., Fayyad, J. A., Farhat, C. (et al.) (2019) Role of childhood adversities and
environmental sensitivity in the development of post-traumatic stress disorder in war-
exposed Syrian refugee children and adolescents. The British Journal of
Psychiatry, 214(6), 354-360.